Sarežģītajās situācijās cilvēki meklē burvi, līderi, cilvēku kurš palīdzēs atrast atbildes un izveidos rīcības plānu. Sabiedrība vēršas pie līdera un redz viņā uzvedības piemēru.
Līderības un vadības eksperte Alisa Miniotaite stāsta, kāpēc krīzes laikā publiskajā telpā parādās jauni vārdi, kāpēc labs organizācijas līderis ne vienmēr būs stiprs arī krīzes laikā, kādas personiskas īpašības līderim ir jāpastiprina un kādas jāprot vadīt.
Krīzes laikā no līdera tiek gaidīta skaidrība un spēka demonstrēšana
Alisa Miniotaite saka, ka parastajā dzīvē, cilvēki nav gatavi krīzei un viņiem nav rīcības plāna lai ar to cīnīties. Tie plāni tiek izstrādāti un pēc tam paliek mūsu darbībā. Tieši krīžu laikā parādās īstie līderi – daži līderi drosmīgi nostājas pretī krīzei, mobilizē sabiedrību, rīkojas, bet citi runā vairāk, nekā viņi dara.
Sociālekonomiskais satricinājums ir jaunu līderu parādīšanās laiks. Bieži vien šajā periodā parādās harizmātiski, spilgti, pašpārliecināti līderi.
“Sabiedrība meklē stipru plecu, kas varētu izturēt visas grūtības kā nekad agrāk. Daži sekotāji ar prieku morāli atbalstās pret tādu plecu. Tādēļ, līderim ir jāmobilizē sava komanda, savi cilvēki, jāpaskaidro kā viņi plāno rīkoties, un jāpalīdz izdzīvot šajā grūtajā laikā. Viņam ir jāparāda ceļš, jāizstrādā noteikumi, termiņi, jāpiedāvā iespējamie scenāriji. Citiem vārdiem sakot, nodrošiniet skaidrību un padalieties ar rīcības plānu. Tas ir tas, ko cilvēki sagaida”, – saka Miniotaite.
Krīzes laikā līderībai ir vajadzīgas īpašas prasmes
Ja formālais līderis nav spējīgs vadīt savu komandu krīzes laikā, tad parasti, cits līderis ir gatavs uzņemties atbildību. Dr. Miniotaitė uzsver, ka šī situācija prasa no līdera īpašas prasmes, kas nepieciešamas kritiskajā laikā, kad nepietiek mierīgi vadīt organizāciju, baudīt dabisko izaugsmi un panākumus. Krīze bieži prasa pieņemt dažādus grūtus un nepopulārus lēmumus, kuri palīdz tikt galā gan ar personīgo, gan ar apkārtējo cilvēku nastu. Rezultātā, jaunie līderi parasti parādās organizācijai un sabiedrībai grūtajā laikā.
Krīzes laikā daži cilvēki nonāk panikā, tāpēc ne tikai atbildība, bet arī pienācīga komunikācija un līdzjūtība no personāla vai sabiedrības puses ir izšķiroša.
“Krīzē līderis ļoti bieži domā par cilvēkiem ar jēdzieniem “pārvērtējums”, “depresīvs”, “sūdzēties”, jo paši pakļaujas noraidīšanai un nicinājumam. Tas ir pilnīgi nepareizi. Cilvēki dažādi reaģē uz izaicinājumiem, daži patiešām ļoti uztraucas, un tas ir svarīgi risināt viņu problēmas – šis cilvēks, šie cilvēki ir ļoti atsaucīgi, ļoti nemierīgi, nobījušies un mans darbs ir palīdzēt pārvarēt šo trauksmi: mierīgi pieņemt, just līdzi un paskaidrot kādas darbības tiks veiktas – paskaidrot visu sīki un konsekventi.
Runājot par situāciju ar koronavīrusu Lietuvā, es redzu, ka mums trūkst iespējamu scenāriju un rīcības plānu. Cilvēkiem ir panika, biznesu nomāc nopietna neziņa. Mēs redzam rīcību tagad, bet mums nav precīzas saprašanas par to, ko mēs darīsim, ja vīruss turpināsies ilgāk. Cilvēkiem nepietiek informācijas par iespējamiem valsts rīcības scenārijiem. Mēs nezinām kam mums jābūt gataviem, kādu konkrētu palīdzību mēs varam gaidīt no valsts nākotnē”, – saka ISM Universitātes Līderības Programmas vadītāja.
Panika un atturība ir sliktākais līdera uzvedības veids
“Grūtajā laikā, valstij vai organizācijai līdera vissliktākais uzvedības veids ir izraisīt paniku, kontrolēt emocijas, vai pretēji”, – atzīmē līderības eksperte. Viņa arī piebilst, ka tad, kad sabiedrībā ir tik sakāpinātas emocijas un daudz cilvēku ir iesaistīti, ir sevišķi svarīgi saglabāt maksimāli mierīgu prātu un pacietību.
“Protams, tas var satraukt no sirds, bet ir pienācis laiks atrast izeju un vest kuģi caur vētru. Un mierīgs laiks pienāks. Tas vienmēr pienāk”, – saka A. Miniotaite, līderības un vadības eksperte.