blank
Individuālās apmācības – Koučinga ABC
2020-03-06
blank
Kādam jābūt līderim krīzes gadījumā, kādas kvalitātes ir jāstiprina un jāparāda, kādas jāierobežo un jāprot vadīt?
2020-03-19

Eksperti paredz optimistisku nākotnes scenāriju: strādāsim ilgāk, dzīvosim solīdāk.

blank

Piektdienas kā garās darba nedēļas noslēguma nozīme lieliski saprotama katram nodarbinātam cilvēkam. „Paldies Dievam, piektdiena!“ – sveicam darba nedēļas nogali. Tomēr šajā attieksmē slēpjas arī kāda dziļāka jēga: vai tiešām tādēļ gaidām nedēļas nogali, ka nepatīk savs darbs? Kas mūs motivē celties no rīta un doties uz biroju?

DELFI turpina konkursa „Superdarbadevējs“ publikācijas, kurās konkursa dalībnieki stāsta par tendencēm darba tirgū, Lietuvas darba devēju radītiem darba apstākļiem un darba meklējumiem. Par to, kā mūsdienu pasaulē un Lietuvā mainās darba tirgus tendences, un kādas pārmaiņas var sagaidīt nākotnē, stāsta ASV un Lietuvas darba tirgus eksperti.

Krīzes atbalss uzjundī atmiņas

ASV IT uzņēmuma Cognizant nodaļas Center For the Future of Work (latviešu v.. Darba nākotnes centrs) sagatavotajā Pasaules darba tirgus transformācijas pārskatā From/To eksperti uzsver, ka mūsu attieksmi pret darbu nosaka dažādi ekonomiskie, tehnoloģiskie un psiholoģiskie faktori. Piemēram, vēl ne gluži aizmirstās 2008. gada krīzes atbalss daudzu darbinieku atmiņā atsauc sajūtu, ka pienākums pirmdienās iet uz darbu ir atvieglojums, jo cilvēkam joprojām ir darbs. Pēdējā laikā, aktualizējoties vēsmām par jaunas krīzes tuvošanos, nākas atkal saprast, ka darbs ir vērtība, kā minēts pasaules darba tirgus pārskatā.

Stāstot par Lietuvas darba tirgu, personāla atlases uzņēmuma Alisa Management Laboratory vadītāja Dr. Alisa Miņotaite (Alisa Miniotaitė) atklāj, ka pagaidām darbinieku vidū nav pamanāms satraukums par tuvojošos krīzi, un nav dzirdams jautājums: „Ko iesāksim, ja pienāks krīze?“. „Šobrīd Lietuvā ir jūtams liels speciālistu trūkums, bezdarbs ir mazs, tādēļ vairums darbinieku jūtas droši. Par krīzi domā un vēlas būt tai sagatavoti augstākā līmeņa vadītāji un uzņēmumu īpašnieki“, saka A. Miņotaite.

Kā atzīmē runātāja, šobrīd svarīgākie faktori, kas ietekmē Lietuvas darba tirgu – augošā Lietuvas ekonomika, algu kāpums – , un nosaka to, ka darba devēja un darba ņēmēja svari nosvērušies par labu darba ņēmējam: „Šodien darbiniekiem ir lielāka ietekme pārrunās par darba apstākļiem. Mainās arī darbinieka tēls: darbinieks vēlas būt spējīgs, nozīmīgs, līdzdalīgs lēmumu pieņemšanā. Darbinieks kļūst izvēlīgāks, jo labam speciālistam nudien ir izvēle, un viņš pievērš uzmanību uzņēmuma reputācijai, atpazīstamībai, produkcijai“.

Jaunās paaudzes dēļ darba devējiem nākas nopietni padomāt

Cits darba tirgum nozīmīgs faktors, kā to atzīmē Cognizant eksperti, ir pārmaiņas darbinieku motivācijā, ko paši darbinieki arī nosaka. Personāla speciālisti ir pamanījuši, ka tā sauktajai Y paaudzei (angļu v. millenials) ir īpaša nepieciešamība izjust sava darba jēgu, tā nebaidās mainīt darbavietas un darbības nozares, un pašu darbu novērtē kā pašizpausmi un neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu, kas nereti neiekļaujas vienā noteiktā darba laikā un vietā. Tomēr ārējo un iekšējo faktoru rezultātā uzņēmumā radītās pārmaiņas ietekmē ne vien jaunā paaudze, bet arī pārējo darbinieku attieksme pret savu darbu.

A. Miņotaite piekrīt, ka speciālisti, kuri bieži maina darbu, jau ir darba tirgus realitāte, ar ko uzņēmumi cenšas samierināties, proti, īsteno risku vadību, ievieš tehnoloģiskus risinājumus, nodarbina vairāk darbinieku. No viņas teiktā izriet, ka darba devēji cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt savus darbiniekus, radot viņiem maksimāla komforta apstākļus: iespēju strādāt no mājām, piedalīties apmācībās, ieinteresēt viņus finansiāli vai kā citādi.

A. Miņotaite bilst, ka darba tirgū ienākošā Z paaudze nes sev līdzi ne mazums pārmaiņu: saīsinās darba termiņš vienā uzņēmumā, darba devēja un darbinieka attiecības kļūst horizontālākas un neformālākas.

Attiecībās ar vadītāju izzūd robeža starp formālo un familiāro saziņas stilu

Uzņēmuma iekšējo kultūru Cognizant personāla speciālisti nosauc par vienu no svarīgākajiem faktoriem sekmīga un stabila darba nodrošināšanā. Pagājībā, ja uzņēmumā bija spēcīga iekšējā kultūra, tradīcijas un specifiska darba terminoloģija, daudzos gadījumos tas nozīmēja, ka jaunajam darbiniekam to visu vajadzēs pēc iespējas ātrāk apgūt un pārņemt, gluži kā kļūstot par slēgta kluba biedru, un pārlieku neizcelties. Atšķirība no pastāvošās vides varēja tikt uztverta kā drauds konservatīvajai uzņēmuma kultūrai.

Piemēram, nezinot uzņēmumā lietoto žargonu vai nepiemērojoties uzņēmumā valdošajam apģērba stilam, varēja sagaidīt tēvišķas pamācības vai pat zobgalības. Tomēr, kā novērots, uzņēmumu iekšējā kultūra kļūst aizvien atvērtāka pārmaiņām, jauniem uzskatiem un idejām, ko ienes jaunie darbinieki.

Pēc Cognizant darba ekspertu domām, šādas pārmaiņas kolektīvā vieš mūsdienu tehnoloģijas, aizstājot tiešus savstarpējos kontaktus. Viedtālruņi un sociālie tīkli gandrīz pilnībā iznīcinājuši laika un attāluma barjeras, bet saziņu vērsuši neformālāku.

Cilvēki ātri piemērojās pieaugošajam komunicēšanas ātrumam; radās dažādi saīsinājumi, kas ar dažu burtu vai simbolu palīdzību spēj attēlot emocijas vai apzīmēt darbības, sajūtas, piemēram, „smaidiņi“ (angļu v.emojis) un kustīgie gif attēli. Šīs pārmaiņas sasniedz arī uzņēmumus, kur izzūdošā robeža starp formālo un familiāro saziņu parādās ne vien „smaidiņu“ apmaiņā starp padoto un vadītāju, bet arī rada brīvāku atmosfēru darbinieku viedokļa paušanai, individualitātes saglabāšanai.

Pēc Miņotaites domām, ja uzņēmumā strādā daudzi Z paaudzes pārstāvji, uzņēmums ir dinamisks, tajā ir daudz neformālas saziņas un darbiniekus iesaistošu pasākumu – sapulču, prezentāciju, apmācību. Tomēr šādās organizācijās, viņa uzsver, ir liela darbinieku mainība.

„Nobriedušos uzņēmumos liela uzmanība tiek pievērsta darbalaika un personīgās dzīves laika balansam, kas kļūst par arvien lielāku prioritāti. Pieaug attālināta darba iespējas, darbiniekiem tiek piešķirts vairāk autonomijas“, – cilvēkresursu eksperte stāsta par darba vides pārmaiņām uzņēmumos.

Karjerā konsekvenci aizstāj fleksibilitāte

„Vairāk nekā 20 gadu sekmīgas darba pieredzes banku sektorā (vai tirgvedībā, pārdošanā…)“ – šādi un līdzīgi vērtējumi bieži sastopami sekmīgu profesionāļu dzīvesgājuma aprakstos. Turpat – dažu darbavietu un pozīciju saraksts, kas raksturo mērķtiecīgu ceļu vienā izvēlētā nozarē, pacietīgi uzkrājot pieredzi un, ja paveicas, aizvien augstākā amatā. Izveidojušās tradīcijas un uzskats par profesionalitāti ilgu laiku noteica, ka karjeras sākumā izvēlētā nozare ir skrupulozi jāattīsta, nav jāpieņem radikāli lēmumi.

„Nav grūti saprast, kādēļ tāds modelis kļuvis gluži par normu sabiedrībā un darbavietā. Karjeras maiņa agrāk nozīmēja sākt visu no sākuma, bet vidēja vecuma cilvēkam, kam ir ģimene un saistības, tas neizbēgami saistījās ar nepatīkamiem finansiāla rakstura izaicinājumiem, jo līdz ar statusu samazinājās arī darba alga. Ne mazāk svarīgs bija ierastais viedoklis, ka profesionālim nav „jāmaldās“, mainot darbavietas, vēl jo vairāk, pārejot citā nozarē“, – teic Edita Znutiene (Edita Znutienė), Cognizant Technology Solutions personāla direktore Baltijas valstīs.

Tomēr Cognizant eksperti ir pārliecināti, ka ļoti drīz šādus uzskatus aizslaucīs tehnoloģiju progress. Automatizācija, mākslīgais intelekts, vispārēja digitalizācija, kas pakļāvusi teju visas dzīves nozares, darbiniekiem liks apgūt jaunas prasmes, bet, lai izveidotu karjeru, būs parasts strādāt vairākās nozarēs vienlaikus. Iespējams, attīstītās tehnoloģijas aizstās atsevišķas profesijas un radīs pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem.

Pēc Alisa Management Laboratory vadītājas domām, aizvien vairāk cilvēku Lietuvā pārkvalificējas uz IT nozari: „Viņi ir pieprasīti pat ar minimālām zināšanām, uzņēmumi ir gatavi viņus attīstīt, investēt šajos darbiniekos.“

Ja cilvēks vēlas pārkvalificēties ne tik populārā, pieprasītā profesijā, viņam nākas saskarties ar tradicionālām grūtībām un atbildēt uz jautājumu, kādēļ mani ir jāpieņem darbā, ja aiz durvīm gaida darbinieks, kuram jau ir pieredze šajā nozarē.

Pensija – otra stabila dzīve

Pieaugot dzīves ilgumam, nāksies citādi raudzīties uz pensijā pavadāmo laiku, – ir pārliecināti darba eksperti. Medicīna un tehnoloģijas ne vien palielinās pensijā pavadīto gadu skaitu, bet arī nodrošinās pietiekami labu veselību un fiziskās iespējas. Lai cik lieliski neizklausītos, taču var rasties arī jauni izaicinājumi.

Kā rāda Cognizant nākotnes ekspertu pārskats, viena no problēmām, kuru izraisīs daudzie pensijas gadi, ir finanses. Ja nav lielu uzkrājumu, atliks izdzīvot no valsts izmaksātās vecuma pensijas, tomēr tās apmērs var būt nepietiekams, lai nodrošinātu ierasto dzīvesveidu. Novecojot populācijai, valstij būs aizvien grūtāk uzturēt seniorus, tādēļ viņiem pašiem nāksies atrast iespēju uzlabot savu sadzīvi. Turklāt salīdzinoši labā veselība senioriem dos vairāk enerģijas, tādēļ bezdarbība viņiem kļūs vienkārši apnicīga.

„Tiek prognozēts, ka, pieaugot līgumdarbu un attālināti veicamo darbu popularitātei, kļūs aizvien ierastāka pensijas vecuma cilvēku aktīva iekļaušanās darba tirgū. Brīvi pieejamā informācija un iespēja mācīties internetā jau tagad ļauj apgūt jaunas kompetences, neizejot no mājām.

Arī bez datorprasmēm var kļūt par aktīvu ekonomikas dalībnieku un sniegt pakalpojumus, piemēram, strādājot par pārvadātāju. Nākotnē šādām tendencēm būtu tikai jāpastiprinās, sniedzot darba iespējas dažāda gadagājuma cilvēkiem. Strādāsim ne tikai ilgāk, bet arī interesantāk, brīvāk un elastīgāk“, saka Cognizant pārstāve E. Znutiene (E. Znutienė).

A. Miņotaite piekrīt, ka darbspējas ilgums Lietuvā pieaug. Tomēr viņa norāda, ka daudzi vidējā vecuma speciālisti šobrīd cenšas nodrošināt pasīvos ienākumus: investē nekustāmā īpašumā, akcijās. Tādēļ, iespējams, darbspējīgi vecāka gadagājuma cilvēki izvēlēsies sev tīkamāku profesionālo darbību, nekā strādājot tradicionālā darbā no pulksten 8 līdz 17.

„Aizvien vairāk tiek diskutēts par to, ka darbam ir jāsagādā prieks. Pieaugot izglītības līmenim Lietuvā, retāk jādomā tikai par galu savilkšanu, biežāk jāpriecājas par solīdiem ienākumiem, strādāt mazāk vai izvēlēties vairākas darba sfēras. Rodas laiks padomāt, kādu darbu darot es jūtos vislabāk, kā vienkāršāk plānot karjeru un meklēt jēgpilnu darbu“, – ar atzinumiem dalās eksperte.

Avots Delfi.lt

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Grozs Produkts ir noņemts. Atsaukt
  • Grozā nav neviena produkta.