Pašreiz mēs piedzīvojam laiku, kad pasaulē vieni no visbiežāk lietotajiem terminiem ir covid un krīze.
Kaut arī liela daļu cilvēku dzīves laikā jau iepriekš ir pieredzējuši ekonomisko krīzi un tās ietekmi uz mājsaimniecībām un valsts ekonomisko situāciju kopumā, diemžēl, katrai nākamajai krīzei nav precedentu vai uzkrātas imunitātes. Tā kā pasaule nepārtraukti mainās, iepriekšējā pieredze, visticamāk, nedarbosies jaunos apstākļos un cilvēkiem arvien nākas rast jaunus risinājumus un veidus kā izdzīvot šo periodu.
Runājot par darba tirgus situāciju Latvijā, šobrīd Darba devēju kontekstā varam izšķirt trīs būtiskākos darbības scenārijus, krīzes ietekmes rezultātā:
Tas ir saistīts ar pieprasījuma pieaugumu pēc konkrētā uzņēmuma precēm un pakalpojumiem.
Piemēram: Telekomunikācijas, IT programmnodrošinājums, Pārtikas/ pirmās nepieciešamības preču ražošanas joma, Farmācija.
Piemēram: Mazie/Vidējie uzņēmēji, Pakalpojumu sniedzēji, Transporta pakalpojumi, Skaistumkopšana.
Piemēram: Izklaides centri, Pasākumi organizētāji, Ceļojumu aģentūras, Viesnīcas, Restorāni, Pasažieru pārvadājumi, Izglītība.
Neatkarīgi, kuru no scenārijiem piedzīvo uzņēmums, tajos strādā vai strādāja darbinieki, kuriem šobrīd ir savi izaicinājumi un iespējas.
Darbinieki, kuriem krīzes rezultātā ir pieaudzis darba apjoms, ir radusies lieliska iespēja sevi pierādīt un virzīties pa karjeras kāpnēm, tiek saņemtas piemaksas par darbu.
Darbinieki, kuri joprojām veic savus darba pienākumus, bet nav skaidrs, vai rīt viņiem būs vēl darbs, vai darba devējs spēs izmaksāt darba algu. Lielai daļai darbinieku “uz papīra” ir samazinātas darba stundas, tomēr, lai noturētos virs ūdens, darbinieki nereti veic vēl lielāku darba apjomu kā ierasts, saņemot par to mazāku atalgojumu.
Darbinieki, kuriem šobrīd ir dīkstāve, bezalgas atvaļinājums vai pat pārtrauktas darba attiecības.
Lai arī kurā scenārijā darbinieks tagad atrastos, ir savārgi apzināties, ka mēs varam uz krīzi paskatīties pilnīgi caur citu prizmu, kā tas ierasts.
Vai tiešām krīze ir tikai ar negatīvu zīmi? Kā būtu, ja mēs uz krīzi paraudzītos caur iespējas prizmu?
Krīze sevī ietver ļoti lielu spēku, spēku un iespēju mainīties. Izvērtēt savu pašreizējo situāciju un iespējas. Izprast sevi. Tāpat kā bērniņam augot, ir vecuma attīstības krīzes, kuru laikā ir sajūta, ka notiek regress. Tomēr tas ir process, kurā tiek attīstītas pilnīgi jaunas spējas un iemaņas, lai pēc tam ar daudz lielāku spēku un sparu būtu gatavs iet uz priekšu. Tāpat arī tagad darba tirgū ir it kā sasalums vai regress, bet, saprotot krīzes dabu un iespējas, izmantojot to kā iespēju mācīties un attīstīt jaunas lietas, var no tās iznākt daudz spēcīgākiem un turpināt dzīvi pilnīgi citā kvalitātē.
Ja straujā dzīves tempā un ekonomiskajā augšupejā, fokuss ir vērsts uz vairāk ir labāk, tad šobrīd ir iesēja nomainīt fokusu uz labāk ir vairāk. Padomāt par kvalitāti – savu dzīves, profesionālo, cilvēcīgo kvalitāti. Par kvalitātēm un kompetencēm, kas mums jau ir un ko jaunu varam sevī attīstīt.
Ar ko sākt?
Saprast kur mēs esam, izvērtēt dažādus iespējamos scenārijus, saprast, kāds varētu būt sliktākais un kāds labākais scenārijs. Katram no scenārijiem izstrādāt rīcības stratēģiju.
Kāpēc ir nepieciešams izvērtēt arī sliktāko scenāriju? Lielākais enerģijas patēriņš ir tad, kad mēs nezinām kā rīkoties. Pat ja tas ir krīzes scenārijs, labāk ir saprast kā rīkoties, kādus soļus iespējams veikt, nekā atrasties panikā un baidīties, nesaprotot no kā es baidos.
Ja mums ir rīcības plāns, kaut vai intuitīvs, tad ir izdarīts jau liels darbs, lai pasargātu sevi un ietaupītu enerģiju uz neproduktīviem iekšējiem dialogiem.
Tālāk iespējams izdomāt, kādi resursi man jau ir, ko es varu no tiem izmantot. Ko es protu, ko es varu darīt un, pats galvenais – kam es ticu? Tas palīdzēs saskatīt savu potenciālu, celt pašapziņu, saskatīt jaunas iespējas un noticēt sev.
Ko man vēl vajag? Kādus resursus man vēl nepieciešams piesaistīt? Vai tas ir atbalsts, zināšanas, jaunas prasmes. Varbūt ir kas tāds, ko sen jau vēlējos, bet nebija laika un iespējas? Konstruktīvi izvērtēt tās iespējas, kuras ir apkārt un kuras iespējams izmantot.
Rīcības plāns. Ar ko es sāku? Kam ķeros klāt un ko es varu sākt darīt jau šodien?
Kā vēsta sena austrumu gudrība: Uzvarētājus nosaka nevis pēc tā, kā viņi uzvar, bet gan pēc tā, kā viņi zaudē un cik spēcīgi tie atgriežas!
Pievienojies atklātajai diskusijai par tēmu Darba tirgus Latvijā – izaicinājumi un iespējas krīzes laikā. Priecāsimies par viedokļiem, sniegsim atbildes uz jūsu jautājumiem, dalīsimies pieredzē un uzmundrināsim un iedvesmosim viens otru!
Diskusijas moderatori:
Arina Filipko AML Latvija/ HR Partnere
Ieva Kovaļenoka AML Latvija/ Karjeras konsultante un koučs