Tāpat kā daudzi no jums, arī ALISA MANAGEMENT LABORATORY darbinieki strādā no mājām – noturam sapulces, blakus ir bērni un dzīvesbiedri, kuri mācās un dara savus darbus. Strādāt efektīvi un ar prieku mums palīdz 6 motivācijas soļi, kurus paspējām izstrādāt karantīnas laikā.
Šodien, daudzi cilvēki piedzīvo trauksmi, nav pārliecināti par savu nākotni, un drošība ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Dabiska reakcija uz briesmām ir skriet, sastingt vai cīnīties. Un mēs to visu tagad redzam: daži cilvēki iegremdējas seriālos (lielisks veids kā aizbēgt no depresīvām domām), citi gaida, lai uzzinātu kā tas viss beigsies, un trešie rīkojas: pieņem lēmumus, rada, dara (nodrošina pārtiku, medicīnas maskas), cīnās ar aktuālām biznesa problēmām.
Šajā periodā, kad lielāka daļa no organizācijām strādā attālināti, vadītāji var redzēt uz kuriem darbiniekiem var paļauties (cīnītāji) un kuri, diemžēl, nedod nekādu pienesumu – viņi vienkārši kaut kur ir pazuduši. Vadītāji apraksta šādu bezpalīdzību kā “vēlmi sasniegt darbinieku, pieskarties viņa virtuālajai rokai, bet sajūta ir tāda, ka tā roka ir kā pārvārīta pasta – Jūs neko nevarat kontrolēt, nav iespēju uzlikt pienākumus vai piesaistīt uzmanību”.
Darbiniekam arī nav viegli: viņš mokās neziņā, daži ir palikuši bez ienākumiem, viņiem vajag parūpēties par bērniem, kas tagad ir iestrēguši mājās, nav komandas, kas varētu atbalstīt un palīdzēt.
Tātad, kā vadītājs var motivēt savus darbiniekus:
Kad komanda satiekas online katru rītu, runā par darbu un uzdevumiem, tas ievieš režīmu, darba ritmu. Daži darbinieki nosaka ritmu kā vienu no galvenajiem motivētājiem, kurš palīdz viņiem būt produktīviem. Tajā pašā laikā, viņi arī nosauc citus disciplinējušos komponentus: rīta vingrinājumi, duša, darba apģērbs. Tātad, vadītāja pienākums ir uzturēt darbiniekus ritmā un parādīt, ka dzīve un darbs turpinās.
Kopumā, vadītāji interesējas par ekonomiskajām, sociālajām un biznesa ziņām vairāk nekā darbinieki. Vadītāji saskaras ar lielākiem izaicinājumiem, tāpēc viņiem ir vairāk saprašanas un zināšanu par vispārīgo bildi. Dažreiz, vadītajiem liekas, ka darbinieki redz un saprot situāciju tā pat kā viņi, bet tā nav. Tā ir vadītāja atbildība uztaisīt pilnvērtīgu karti par situāciju saviem darbiniekiem krīzes laikā: kā tagad rīkojas konkurenti, ko dara klienti, ko prognozē eksperti, kāds būs produkta pieprasījums nākotnē, kā līdzīga sektora kompānijas uzvedas citās valstīs. To visu var arī izrunāt ar savu komandu, uzklausot katra darbinieka viedokli un zināšanas.
Nākamais svarīgais solis ir identificēt pesimistisku, reālistisku un optimistisku scenāriju. Parasti cilvēki grib zināt kas viņus sagaida. Pat vispesimistiskākais scenārijs neizskatīsies tik slikti, ja tas ir nosaukts. Mēs visi esam spējīgi pielāgoties un atrast izeju. Darbiniekiem ir “jāpielaiko visu scenāriju kurpes un jāpadzīvo tajās”. Tas dod skaidrības un drošības sajūtu un neatņem laiku uz nevajadzīgām fantāzijām un bailēm.
Iepriekš uzstādītie ilgtermiņa mērķi vairs nav derīgi. Krīze visus nogāza no kājām un ir nepieciešams izvirzīt jaunus mērķus: vienkārši izdzīvot, izdzīvot nopelnot noteiktus ienākumus, saglabāt noteiktu klientu un darbinieku skaitu, un, iespējams, augt? Skaidrs mērķis ļauj cilvēkam vairāk emocionāli iesaistīties uzņēmuma darbībā, redzēt, ka mēs tiecāmies pēc viena un tā paša, ka mums ir viens kopīgs mērķis. Motivācija parādās tikai tad, kad cilvēka personiskais mērķis sakrīt ar uzņēmuma.
Lielākai daļai no vadītājiem darba apjoms ir palielinājies krīzes laikā un tas ir tikai saprotami, ka tiem vadītājiem, kuri ir iestrēguši darbā ar administratīvajam un tehniskajam problēmām, nav pietiekami daudz laika, lai veltīt katram darbiniekam personīgi. Ir svarīgi pieminēt, ka darbiniekam nav iespējas novērot cik daudz šobrīd vadītājs strādā. Viņš sēž mājās un var justies aizmirsts un nevajadzīgs. Tādēļ, 15-20 minūšu pārrunas ar katru darbinieku ir obligātas. Jūs uzzināsiet ko darbinieks jūt, kādas viņam ir domas un plāni, un tajā pašā laikā Jūs varēsiet vienoties par viņa iesaistīšanos procesos, kuri tagad ir ļoti svarīgi kompānijai.
Padomājiet par to, ka Jūs izdzīvojāt, kļuvāt stiprāki un varat baudīt viens otra sabiedrību – tas dos saldu svētku sajutu, atbalstu, cerību un spēku. Izskatās, ka tas vairs nav aiz kalniem.